Noteikti visi pamanīja noslēpumainos iegarenos cilindrus aiz T-34 tvertnes. Daudzi cilvēki tos kļūdaini uzskata par papildu degvielas kannām. Vai tas tiešām tā ir, vai cilindros ir kaut kas cits? Kā jūs jau nojautāt, ar visslavenākā padomju tvertnes vienkāršu dizaina elementu viss nav tik vienkārši.
„Netaupiet mašīnas, tās joprojām strādā smagi!” - diemžēl šādi padomju vadības attieksme izskatās Otrā pasaules kara pakļautībā un uzticēta resursu, tostarp militārā aprīkojuma, izmantošanai ievērojamas daļas acīs tautieši. Padomju industrija patiešām kniedēja tūkstošiem kara mašīnu, taču tas par kaut ko saka "nedaudz" par citām lietām.
Interesants fakts: sākot ar perestroiku, iesakņojās diezgan "uzjautrinoša" Sarkanās armijas un Vērmahtas zaudējumu attiecības aprēķināšanas sistēma. Nez kāpēc vairāki "vēsturnieki" tieši salīdzina Sarkanās armijas un nacistu armijas zaudējumus Vācija, neņemot vērā Reiha sabiedroto zaudējumus no Asis, kas darbojas austrumu virzienā pret PSRS. Tikmēr austrumu frontē diezgan reprezentatīvā skaitā bija sastopami itāļu, rumāņu, ungāru, pat spāņu veidojumi. Tikai Staļingradā bija vairāk nekā 200 tūkstoši rumāņu. Ja mēs ņemam vērā ass zaudējumus, nevis atsevišķi ņemtus vācu Vērmahta zaudējumus, tad zaudējumu attiecība visam karam kopumā tā vērtība būs no 1 līdz 1, kas ir ļoti raksturīga totālā kara apstākļiem.
Kaut arī T-34 cisternas tika asinātas tieši masveida ražošanai, komandai un valstij kopumā, protams, bija interese uzturēt transportlīdzekli ekspluatācijā. Tā kā karā vissvarīgākie resursi ir nevis tērauds un nafta, bet gan laiks un cilvēki, personāla dzīvības glābšanai T-34 tika uzstādīti sarežģīti cilindri. Daudzi līdzpilsoņi tos kļūdaini uzskata par degvielas tvertnēm. Patiesībā tā ir BDSH-5 jeb "kaujas dūmu bumba".
LASI ARĪ: Kāpēc vācu karavīriem jostā bija vajadzīgs metāla cilindrs?
Izmantoja BDSH-5, lai izveidotu dūmu aizsegu. To varētu piemērot vairākās situācijās. Piemēram, ja trāpīja tankam, tā apkalpei bija tiesības uzlikt priekškaru turpmākai atkāpšanās vai vismaz izdzīvošanas vajadzībām. Turklāt dūmu aizsegus izmantoja ienaidnieka uzmanības novēršanai manevru laikā vai, veidojot patvērumu virzošajiem padomju kājniekiem.
>>>>Idejas dzīvei NOVATE.RU<<<<
Jāatzīmē, ka tanku dūmu bumba faktiski bija nedaudz pārskatīta jūras dūmu bumba, kas tika uzstādīta uz kuģiem un laivām vēl pirms kara sākuma. BShD strādāja no 5 līdz 7 minūtēm, izveidojot aizkaru ar platību līdz 2 hektāriem. Dambrete tika piepildīta ar antracēna dūmu maisījumu. Parasti sistēmu darbināja elektroniskais drošinātājs. Bija arī mehāniskas un ķīmiskas iespējas, taču tās bija dārgākas un, dīvainā kārtā, mazāk uzticamas.
Turpinot tēmu, lasiet par kāpēc vācu pašgājēja lielgabals ar tādu bija aprīkots piedauzīgi īsa muca.
Avots: https://novate.ru/blogs/300420/54335/