Dažās fotogrāfijās no mūsdienu karstajiem punktiem ir redzama viena ārkārtīgi dīvaina detaļa: karavīra ieroča dibens ir ietīts kaut kādā noslēpumainā jostā. Kas tas par "tjūningu" un kāpēc tas ir vajadzīgs? Ir vispārzināms fakts, ka cilvēki šādās vietās reti dara kaut ko par velti un vēl jo vairāk skaistuma dēļ. Tātad, mēģināsim to izdomāt.
Kas ir ļaunākais, kas var notikt ar cilvēku karā? Tieši tā, viņš var tikt ievainots. Savā ziņā tas ir pat sliktāk par nāvi, jo, ja tu uzreiz gāji bojā no stulbas lodes, tad tam nav nozīmes. Cita lieta, vai tevi nošāva: sāpes, asinis, kliedziens. Pats ļaunākais, ka dažas brūces izraisa spēcīgu asiņošanu. Tas tiešām ir biedējoši: saprast, ka vēl esi dzīvs, bet dažu minūšu laikā tu zaudēsi samaņu un nomirsi... Ja nekas netiks darīts.
Un ko var darīt lielai daļai smagas asiņošanas? Tieši tā – pārtrauciet viņus! Un ļoti bieži šajā sarežģītajā jautājumā nevar iztikt bez tādas lietas kā žņaugs. Cilvēki reti domā par to, ka šis šķietami vienkāršais rīks ir palīdzējis cilvēkiem kopš senatnes. Turklāt žņaugs ir izmantots militārajā lauka medicīnā kopš Aleksandra Lielā kampaņas laikiem. Iespējams, ka viņi to uzminējuši jau iepriekš, taču dokumentēti pierādījumi nav saglabājušies.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
Tas patiesībā ir viss noslēpums: mūsdienu karavīri uz ložmetēju dibeniem uzvelk tikai parastu žņaugu. Priekš kam? Atbilde ir acīmredzama: ja jūs un jūsu biedrs tiek nošauti, tad jums nevajadzēs kāpt trīsdesmitajā pakarināmā aprīkojuma valstībā, lai atrastu tik svarīgu lietu. Viņa vienmēr ir pie rokas. Galu galā, kad runa ir par asiņošanu, sekundes var skaitīt. Saskaņā ar dažiem ziņojumiem padomju karavīri Afganistānā pirmo reizi sāka izmantot šo metodi. Tomēr, ņemot vērā to, ka karavīra atjautības izpausmes tiek dokumentētas reti, iespējams, kāds kaut kur uzminēja agrāk.
Tēmas turpinājumā lasiet par kādi bija neaizmirstami "čipi". vācu triecienšautenē MP-40.
Avots: https://novate.ru/blogs/230522/63066/