Obligāta jauniešu iesaukšana neatliekamajā militārajā dienestā ir bijusi spēkā visu Padomju Savienības vēsturi. Tikai armija, kas balstīta uz militāro dienestu, varēja nodrošināt drošību milzīgai kontinentālajai varai. Dienests armijā bija obligāts, un par izvairīšanos no drafta personai draudēja kriminālatbildība. Taču trīs gadus padomju vēsturē jaunieši karaspēkā nemaz netika iesaukti. Tas notika pēc kara. Kāpēc?
1. Iemesls viens: pārāk liela armija
Pirmais svarīgais iemesls bija tas, ka 1945. gada laikā Padomju Savienībā bija lielākā armija pasaulē - 11,5 miljoni cilvēku. Tas bija daudz vairāk, nekā valstij vajadzēja saskaņā ar jaunā miera laika standartiem. Tātad sākās demobilizācija. Tomēr vairāku iemeslu dēļ tas nenotika uzreiz. Ar PSRS Augstākās padomes Prezidija lēmumu iesaucamo atgriešanās mājās ievilkās no 1945. līdz 1948. gadam. Rezultātā, ja 1947. gadā karaspēka skaits bija 8,6 miljoni cilvēku, tad 1948. gadā tas bija samazinājies līdz 2,8 miljoniem cilvēku. Savukārt pagarinātā demobilizācija bija tieši saistīta ar otru svarīgo iemeslu.
2. Otrais iemesls: vīriešu skaita samazināšanās
Tam vajadzētu būt vairāk nekā acīmredzamam ikvienam, kam ir kāds priekšstats par Padomju Savienības cilvēku zaudējumiem. Saskaņā ar piesardzīgākajiem aprēķiniem laikā no 1941. līdz 1945. gadam frontē, aizmugurē un okupētajā teritorijā gāja bojā vairāk nekā 27 miljoni cilvēku. Tādējādi 1945. gadā praktiski nebija neviena, kas izsauktu steidzamu militāro dienestu. Nē, 18 gadus veci jaunieši valstī bija lielā skaitā, taču PSRS pirmo reizi vēsturē iekrita demogrāfiskā bedrē. Bijušās padomju republikas neko tādu neredzēja ne pirms kara, ne pēc tā līdz 90. gadiem. Šī iemesla dēļ, kad vismaz kādu sāka iesaukt militārajā dienestā, lielākajā daļā formējumu vienībām bija tikai 50-80% no regulārā spēka.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
Turklāt jaunajiem un stiprajiem valstī 1945. gadā tika atrasts cits obligātā dienesta veids. Visa PSRS Eiropas daļa uz 1945. gada 9. maiju gulēja drupās. Valsts bija jāatjauno. Karš atnesa daudzas katastrofas: bez steidzamas kolhozu un aramzemes atjaunošanas Savienību apdraudēja bads un bada uzliesmojumi. epidēmijas, rūpnīcas un rūpnīcas bija jāpārbūvē, visā valsts Eiropas daļā simtiem tūkstošu kilometru tika padarīti neizmantojami komunikācijas. Beidzot kādam bija jāstrādā tajās pašās kolhozos, rūpnīcās un fabrikās. Tāpēc jauniešus iesauca darba armijās un rūpnīcā ražotās skolās. Šis dienests tika uzskatīts par alternatīvo militāro dienestu, tāpēc tas bija obligāts, un par izvairīšanos no tā bez pamatota iemesla bija paredzēta arī kriminālatbildība. Šāda situācija saglabājās pirmos trīs gadus pēc kara, līdz valsts beidzot varēja atgriezties pie mierīgas dzīves.
Tēmas turpinājumā lasiet par kāpēc krievu karavīri uz kājām aplika dīvainus apsējus Pirmā pasaules kara laikā.
Avots: https://novate.ru/blogs/150522/62992/