Par Špagina, Degtjareva un Sudajeva radītajiem padomju automātiem zina reprezentatīva iedzīvotāju daļa. Taču retais zina, ka kara gados bija padomju ložmetēji, kas visbiežāk palika aizkulisēs. Tie netika ražoti miljonos vai simtos tūkstošu eksemplāru, bet tomēr tie atradās frontē un partizānu vienībās.
1. Korovin sistēmas ložmetējs
Ložmetējs Korovin tika izveidots 1941. gadā Tulas ieroču rūpnīcā. Viņi to darīja paātrinātā tempā, ņemot vērā automātisko ieroču trūkumu kājnieku vienībās. Ir viegli uzminēt, ka pēc iespējas īsākā laikā izveidotā PP bija ārkārtīgi vienkārša. Bruņots ar tādiem galvenokārt Tulas strādnieku pulka kaujiniekiem. Gandrīz viss tika darīts ar štancēšanu. Ar 30 patronu magazīnu uguns ātrums sasniedza 470 patronas minūtē.
2. Zaiceva sistēmas ložmetējs
Zaiceva ložmetējs tika izveidots 1942. gadā un nekad netika oficiāli pieņemts lietošanai. Tika izgatavoti tikai 300 no tiem. Mūsdienās tas ir viens no retākajiem Lielā Tēvijas kara sadzīves automātiem. Viņi bija bruņoti ar tādiem nevis frontes karavīriem, bet gan aizmugures vienību militārpersonām kā individuālās aizsardzības līdzekli.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
3. Sergeev sistēmas ložmetējs
Vēl viens maza mēroga ložmetējs, kas tika izgatavots partizāniem un pagrīdes darbiniekiem. Galvenā Sergejeva dizaina iezīme bija tā, ka ierocis izrādījās ārkārtīgi kompakts. PP bija iespēja nēsāt, arī zem drēbēm, citiem gandrīz nemanāmi. Tiesa, ierocim bija viens nopietns mīnuss – paaugstināts spontānas sasitīšanās risks.
4. Temjakova-Menkina sistēmas ložmetējs
Vēl viens partizānu ložmetējs, kas ražots pazemes darbnīcās okupētajā teritorijā. Viņi to izveidoja Baltkrievijas teritorijā 1944. gadā. Slavenais vācu automāts ir viegli atpazīstams ieroča dizainā ar 35 patronu žurnālu. Acīmredzot viņš bija tas, kurš iedvesmoja šo dizainu.
Tēmas turpinājumā lasiet par kāpēc ne PSRS, ne arī sabiedrotie sāka kopēt milzīgo Tīģera tanku.
Avots: https://novate.ru/blogs/310322/62576/