Filmās, kas veltītas Lielā Tēvijas kara notikumiem, bieži var redzēt Sarkanās armijas karavīrus, kas bruņoti ar sagūstītajiem vācu ieročiem. Tomēr praksē viss nemaz nebija tik gludi. Trofeju piešķiršana Sarkanajai armijai bija stingri aizliegta ar īpašu Aizsardzības komitejas lēmumu. Kāpēc tā?
Sarkanās armijas karavīriem, protams, neviens neaizliedza tieši kaujas laikā izmantot trofejas, ja tādas nonāca pie rokas. Sagūstītos ieročus un ekipējumu nebija iespējams piesavināties pēc kaujas, kad sāka strādāt sagūstītās komandas. Visi vērtīgie materiālie īpašumi būtu jāsavāc, jāuzskaita, jānodod aizsardzībā un jānodod glabāšanā. Nākotnē trofeju liktenis varētu izvērsties visdažādākajos veidos.
Daļa ieroču tika nosūtīti uz aizmuguri glabāšanai, daļa tika iznīcināta, jauni paraugi tika nosūtīti uz Projektēšanas biroju izpētei. Noteikts daudzums sagūstīto ieroču, galvenokārt smago, tika sadalīts starp vienībām, kas darbojās priekšā, aizmugurē vai nosūtītas palīgā partizāniem. Vienkārši nebija iespējams paņemt un sākt pastāvīgi lietot neuzskaitītos ieročus. Kaut vai tāpēc, ka tas netika uzreiz piegādāts ar kasetnēm. Cīnītājam jau ir personīgais ierocis, kas viņam izsniegts pret parakstu, un viņam tas ir jāizmanto. Ja kāda iemesla dēļ tas ir jānomaina, ieskaitot trofeju, tad tas tiks darīts stingri oficiāli īpašas procedūras ietvaros.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
Pēc kara visi sagūstītie ieroči, kas bija Sarkanās armijas rokās, padevās tāpat kā padomju valstī ražotie ieroči. Šajā ziņā nebija izņēmumu. Jebkurš mēģinājums piesavināties sagūstīto tehniku tika pielīdzināts valsts īpašuma zādzībai. Par to sodīts līdz galam. Atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes līdz nāvessodam ar militārā tribunāla lēmumu.
Tēmas turpinājumā lasiet par kas notika ar tūkstošiem sagūstīto ieroču PSRS pēc kara beigām.
Avots: https://novate.ru/blogs/020222/62046/