Mūsdienās ne katru modernu automašīnu var iedarbināt ziemā, ko mēs varam teikt par tanku no Otrā pasaules kara. Ir pilnīgi acīmredzams, ka šādas automašīnas iedarbināšana pamatīgā sals ir vēl viens uzdevums. Pamatojoties uz to, kļūst divtik interesanti, kā tēvi, vectēvi un vecvectēvi tika galā ar šo uzdevumu frontē situācijā, kad varētu būt apdraudēta militāra operācija.
Tvertnes iedarbināšana ziemā ir galvenā būvinženiera galvassāpes. Faktiski kopš Otrā pasaules kara mūsu platuma grādos ar šo jautājumu ir maz kas mainījies. Neskatoties uz to, tanku ekipāžu arsenālā bija un joprojām ir vairāki triki, kas palīdz izkļūt no šīs sarežģītās situācijas.
Pirmais triks ir ugunskuri. Precīzāk sakot, daudz ugunskuru. Kad transportlīdzekļi bija novietoti, kā saka, "laukā", tanku brigādēm nekas cits neatlika, kā blakus transportlīdzekļiem izmantot uguni. Viņam tika izraktas mazas bedrītes. Ar uguns palīdzību tvertnes vienības tika sasildītas no ārpuses, kas atviegloja turpmāko sākumu. Turklāt ugunskuri kalpoja kā glābiņš tuvumā dežurējošajām ekipāžām.
LASI ARĪ: 7 padomju tanki, par kuriem lielākā daļa mūsu tautiešu nekad nav dzirdējuši
Otrais triks ir karsts ūdens. Ja cisternas atradās pie remontdarbnīcas, vairumā gadījumu ekipāžām bija iespēja iegūt karstu ūdeni. Šajā gadījumā tas vienkārši tika ieliets (vēl vārot ūdeni) dzinējā un tur skrēja. Tas ļāva iesildīt mehānismus un arī atviegloja turpmāko sākumu.
>>>>Idejas dzīvei NOVATE.RU<<<<
Trešais triks ir benzīns. Tas tika pievienots tvertnes degvielas sistēmai ar ātrumu 1 litrs benzīna līdz 35 litriem eļļas. Pēc tam 3-4 minūtes tika veikts "skrējiens". Tā rezultātā eļļa dzinējā kļuva plānāka, zaudēja viskozitāti un automašīnu kļuva daudz vieglāk iedarbināt. Pēc tam benzīnā palika sūknis.
Turpinot tēmu, lasiet par
kāpēc uz T-34 pakaļgala piestiprināti iegareni cilindri.
Avots: https://novate.ru/blogs/090520/54457/