Mēs ar vīru diezgan ilgu laiku dzīvojam Ļeņingradas apgabalā. Vasarā mēs pārceļamies uz dachu, kas atrodas ļoti tuvu mūsu mājām. Un ziemā jums jāatgriežas pilsētā un jāatstāj iecienītā vasarnīca.
Parasti aukstajā sezonā mēs nedodamies ārpus pilsētas. Bet šī ziema bija izņēmums. Negaidīts zvans lika mums izlēkt no gultas un uzreiz steigties pie dachas.
Vakara pārsteigumi
Klusā ziemas vakarā mēs ar vīru dzērām tēju un skatījāmies savu iecienīto šovu televizorā. Bet mūsu mierīgumu pārtrauca pēkšņs zvans. Par lielu pārsteigumu tas bija SNT priekšsēdētājs. Viņš sāka mūs ar lielu nepatiku lamāt.
Kā izrādījās, priekšsēdētājs pie mūsu dačas pamanīja svešinieku. Viņš atsita pret svešinieku, domādams, ka tas ir zaglis. Nabaga cilvēks mēģināja apturēt priekšsēdētāju un teica, ka viņš ir pieņemts par sargu šai dačai. SNT pārstāvis bija neizpratnē. Viņam bija kauns par šo uzvedību. Viņš pat nopirka pudeli, lai atvainotos vīrietim. Priekšsēdētājs lūdza ziņot, ka mēs pieņemam darbā dačas darbiniekus, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām.
Vakara zvans pārsteidza mani un manu dzīvesbiedru. Mēs pat netuvojāmies algot nevienu sargu dačai. Panikā es pavēlēju savam vīram sagatavoties un doties pie dachas. Bija steidzami jānoskaidro, kas tur apmetās mūsu prombūtnes laikā.
Ātri dodamies pie dačas
Mans vīrs ātri iedarbināja mašīnu, un mēs piesteidzāmies pie dačas. Visu šo laiku mani uztrauca ziemas sagatavošanās darbi, kuriem pavadīju daudz laika.
Kad mēs ieradāmies, es uzreiz ielauzos mājā. Bet tur neviena nebija. Dachas teritorijā mums ir vēl vairākas saimniecības ēkas un pirts. Tad es pamanu, ka vannā iedegas gaisma, un no skursteņa nāk dūmi. Dusmām nebija robežu. Mēs ar vīru ieskrienam pirtī un redzam ļoti interesantu ainu.
Neskūts vīrietis imponējoši gulēja uz soliņa. Viņš izskatījās ļoti nesakopts un atstāts novārtā. Svešais bija ietīts manā mīļākajā dvielī un valkāja vīra čības. Acīmredzot zaglis staigāja pa māju un paspēja tur veikt mājas darbus. Vīrietis nemaz nebija samulsis mūsu priekšā. Viņš mūs uzskatīja par kaimiņiem un ar visu lepnumu paziņoja, ka šeit strādā par sardzi.
Atvainojiet par nabaga biedru!
Mēs dusmīgi uzbrūkam svešiniekam.
Viņš uzreiz saprata, ka viņa priekšā ir īstie dašas īpašnieki. Vīrietis sāka skaidrot, ka viņam nav savas mājas. Viņš klīda pa apkārtni un bija ļoti auksts. Un vārti uz mūsu pagalmu bija plaši atvērti. Tad svešinieks nolēma izvēlēties slēdzenes un sasildīties.
Vīrietis apgalvoja, ka viņš neko negrasās nozagt (kaut arī viņš apēda dažus no mūsu krājumiem, bet man nav iebildumu). Mēs apžēlojāmies par vīrieti un ļāvām viņam iet kopā ar Dievu. Un priekšsēdētājam teica, ka tuvākajā laikā mēs nepieņemsim darbā sardzi, un pateicās par modrību.