Protams, daudzi no vecākiem radiniekiem ir dzirdējuši, ka Padomju Savienības laikos pirms tapsēšanas uz sienām līmēja avīzes. Iespējams, ka kāds pats savas dzīves laikā ir izdarījis ko līdzīgu. Patiešām, pat deviņdesmitajos gados šī tapešu līmēšanas metode joprojām tika plaši izmantota. Jautājums: kāpēc mums ir vajadzīgas avīzes uz sienām zem tapetēm? Vai tās nelasāt?
Nē, avīžu lasīšana uz sienām zem tapetēm noteikti nederēs. Padomju Savienības laikos arī līmēšanas laikā tos gandrīz nepārlasīja, jo šādiem nolūkiem tika izmantota tikai veca un jau faktiski nevajadzīga sarakste. Kāpēc tas viss bija vajadzīgs? Vai nebūtu labāk sienas vienkārši aplīmēt ar tapetēm? Ne īsti. Turklāt ielīmēšana ar avīzēm veica divas funkcijas vienlaikus.
Pirmā funkcija bija sānu funkcija. Tas beidzās līdz sienu virsmas izlīdzināšanai dažās vietās. Uz sienām, īpaši koka mājās, varētu parādīties izciļņi. Tie tika graciozi likvidēti, vienuviet salīmējot nevis vienu, bet vairākus laikrakstus. Visbiežāk šī tehnika tika praktizēta lauku apvidos. Pilsētās gandrīz nekad nebija jālīmē avīzes uz sienām, jo tās tur bija betonētas, un greiza betona siena nav iemesls remontam, bet gan sajūsmai.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
Otrā funkcija faktiski bija galvenā. Lieta tāda, ka padomju pilsoņi remontdarbus lielākoties veica paši, “sliktākajā” gadījumā iesaistot radiniekus vai kolēģus. Lielāko daļu darba veica neprofesionāļi. Turklāt galvenais līmes materiāls bija paštaisīta pasta uz cietes. Patiesībā viņš varētu kļūt par galveno problēmu avotu, mēģinot uzlikt tapetes uz plikām sienām. Lai tapetes labi un uzticami sēdētu, vispirms uz sienām tika pielīmētas avīzes, kas faktiski kļuva par “gruntējumu”. Avīze, atšķirībā no tapetēm, bija pilnībā piesātināta ar līmi, tāpēc labāk un ātrāk “atsēdās” uz betona sienas.
Tēmas turpinājumā lasiet par 7 labi padomikā pārveidot Hruščovu un netērēt pārāk daudz.
Avots: https://novate.ru/blogs/110422/62661/