Padomju laikos bija tādi, kas "pļāva" no armijas. Taču procentuāli šādu jauniešu vienmēr bijis maz. Sabiedrībā, kas bija audzināta par kolektīvisma idejām, sabiedrisko pienākumu un pārdzīvoja Otro pasaules karu, uz tiem, kas nedienēja, visbiežāk skatījās šķībi. Tajos laikos daudzi jaunieši nemeklēja vieglu apkalpošanu un vēlējās iegūt "īstu darbu". Taču, ja kādam paveicās būt kādā no zemāk minētajām vietām, viņš noteikti nesūdzētos
1. Virtuvē
Padomju armijā virtuvē ik pa laikam iekļuva gandrīz visi. Kā ģērbies. Un virtuves komplekts karavīra vidē tika uzskatīts par vienu no nepatīkamākajiem un grūtākajiem. Īpaši karavīri "mīlēja" mazgāt traukus. Taču pavisam cita lieta ir tad, kad Dzimtene uz virtuvi noteica iesaucamo kārtējo kārtā, par pavāru. Protams, nevajadzētu domāt, ka karavīru pavāri visu dienesta laiku raustīja degunu. Viņu darbs bija savā ziņā grūts un ārkārtīgi atbildīgs. Bet viņiem tika atņemtas daudzas "šarmas", ar kurām ik dienas saskārās citi iesaucamie. Protams, pavāros nokļuva tikai cilvēki ar atbilstošām prasmēm un vēl labāk – izglītību.
2. Ansamblī
Ja cilvēkam piemita kultūras talanti vai pat mācījās kaut ko radošu, tad ar lielu varbūtību viņš varēja nonākt kultūras darbā armijā. Lieta tāda, ka padomju armijā kultūras dzīve (propagandas un aģitācijas darba nolūkos) ritēja pilnā sparā. Tur nemitīgi bija jāzīmē plakāti, stenda avīzes, jāspēlē mūzika, jādzied dziesmas, jāorganizē arī kultūras pasākumi. Protams, tā kā šādam dienestam bija vairāk “intelektuāla” rakstura, tad pārējie cīnītāji vienmēr ironiski jokoja par veiksminiekiem no “ansambļiem”.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
3. kasē
Tāpat kā jebkurai citai armijai pasaulē, arī padomju armijai bija sava birokrātija. Pirms personālo datoru parādīšanās, jau 90. gados, bija daudz jāraksta (un galvenokārt jāraksta) un jādrukā uz rakstāmmašīnām. Tāpēc dažiem karavīriem paveicās būt "lietveža" amatā – no daļas atbrīvotā cilvēka ikdienas pienākumos un apmācībās, bet bija jāpalīdz virsniekiem aizpildot daudzas papīri. Kā jau varēja nojaust, pārējie karavīri vienmēr ņirgājās par šādu legālu izvairīšanos no "parastā" dienesta.
4. Uz medicīnas vienību
Ja karaspēkā izrādījās cilvēks ar atbilstošu izglītību, pat ar pamata medicīnas apmācību, tad viņam bija visas iespējas atrasties medicīnas vienības dienestā. Parasti, lai palīdzētu militārajiem ārstiem vienībā, bija nepieciešami 2-3 laimīgie. Protams, dienestam medicīnas daļā bija savs “šarms”, taču vairumā gadījumu tas noteikti nebija grūtāks par pārējās komandas apkalpošanu.
Ja vēlaties uzzināt vēl interesantākas lietas, tad jums vajadzētu izlasīt par 10 dīvaini karavīru slenga vārdiko civiliedzīvotājs nevar saprast.
Avots: https://novate.ru/blogs/080422/62659/