Okeānā ir daudz ūdens, tikai tas ir sāļš, kas nozīmē, ka tas nav piemērots dzeršanai vai ēdiena gatavošanai. Mūsdienu kuģi ir milzīgi, un jūs varat paņemt daudz krājumu. Vēl viena lieta ir vecie kuģi, kas datēti ar lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu. Tajos apkalpoja daudz vairāk cilvēku ar mazākiem kuģa izmēriem. Rodas jautājums, kā cilvēki izdzīvoja un no kurienes ieguva svaigu ūdeni?
Galvenais saldūdens avots uz atklājumu laikmeta kuģa ir kuģa rezerves. Kuģī tika iekrauts ūdens kopā ar pārējām precēm: kaltētu gaļu, krekeriem, cepumiem, graudaugiem, dzīviem mājputniem un liellopiem, kā arī alkoholu. Papildus ūdenim kuģi visbiežāk glabāja alu un vairākas šķirnes (lētāku un dārgāku). Protams, uz kuģa nebija pietiekami daudz brīvas vietas, lai iekrautu svaigu ūdeni visai apkalpei uz visu ceļojuma laiku. Piemēram, 1797. gadā palaistās amerikāņu fregates USS Constitution tilpnēs varēja ietilpt ierobežots krājumu un ūdens daudzums – 140 tūkstoši litru. Tajā pašā laikā 300 cilvēku lielai komandai ilgam ceļojumam vien vajadzēja vismaz 142 tūkstošus litru ūdens. Taču kuģis veda ne tikai ūdeni.
Un te mēs pamazām tuvojamies otrajam saldūdens avotam – barības meklēšanai. Garajos braucienos kuģi pastāvīgi papildināja krājumus. Un tam bija nepieciešams izveidot maršrutu tā, lai tas iet cauri draudzīgām ostām vai salām ar saldūdens avotiem, kur komanda varētu papildināt kuģu krājumus. Nepieciešamība pēc pastāvīgas krājumu papildināšanas bija saistīta arī ar to, ka saldūdens "iziet" un mucā uzzied pēc 14-20 dienām, kļūstot nederīgs. Daļa no šīs problēmas ir atrisināta kopš romiešu laikiem, pievienojot etiķi vai alkoholu.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
Trešais ūdens avots ir tā ieguve no dabīgiem avotiem tieši jūras vai okeāna vidū. Pirmkārt, uz kuģiem visu laiku mēģināja savākt lietus ūdeni, kas vispār der dzeršanai un ēdiena gatavošanai, vismaz pēc uzvārīšanās. Otrs svarīgais ūdens avots ir sāļa jūras ūdens atsāļošana, izmantojot īpašu krāsni. Vecie spirta ražotāji strādāja ilgu laiku, un tiem bija ārkārtīgi zema produktivitāte, taču tie tomēr ļāva, lai arī nedaudz, visa brauciena laikā papildināt dzīvību sniedzošā mitruma rezerves. Kā likums, kuģa kambīzē tika uzstādīti ūdens veidotāji.
Ja vēlaties uzzināt vēl vairāk interesantu lietu par jūrlietām, tad jums vajadzētu izlasīt par kam domātas tapas uz jūras mīnām.
Avots: https://novate.ru/blogs/120122/61839/