Jau pirms Otrā pasaules kara Padomju Savienība un Francija vēlējās izveidot militāru pretvācu koalīciju. Tomēr vairāku iemeslu dēļ 1939. gadā koalīcija neveidojās. Notikumi sāka attīstīties pēc iespējas traģiskākajā veidā. Taču jau 1941. gadā militārā alianse tomēr notika. Padomju diplomātijas panākumus šajā jomā ir grūti pārvērtēt. Taču savu ieguldījumu deva arī amerikāņi, kuri izvirzīja sev uzdevumu pārliecināt miljoniem cilvēku, ka pasaules liktenis izšķiras austrumos.
Amerikas Savienotās Valstis bija viena no pēdējām valstīm, kas atzina PSRS par suverēnu valsti. Pagājušā gadsimta 30. gados ievērojama daļa Amerikas iedzīvotāju neuzticējās bīstamajam un bija tītas baumu un pasaku plīvurā par jauno "Krievijas lāča" valsts iekārtu. Pēc Lielā Tēvijas kara sākuma ar padomju un britu diplomātijas centieniem ASV pievienojās karam sabiedroto pusē. Tajā pašā laikā Amerikas vadībai bija nopietns uzdevums: miljoniem cilvēku bija jāpārliecina, ka Padomju Savienība ir visas brīvās pasaules draugs. Uzreiz pēc tam amerikāņu avīzes sāka pozitīvi rakstīt par PSRS un Sarkano armiju, pirmais valsts amatpersonas publiski izteicās pozitīvi par padomju iekārtu un, protams, sakarīgi Holivuda.
Propadomju propaganda 1941. gadā ASV bija nepieciešama, lai miljoniem amerikāņu piekristu ekonomiskās un, iespējams, pat militārās palīdzības nepieciešamībai sabiedrotajiem Eiropā. Tas bija svarīgs uzdevums, jo tikko bija beigusies Lielā depresija, briesmīgā ekonomiskā krīze, un daudzi ASV pilsoņi pieturējās pie izolacionistiskiem noskaņojumiem, nevēloties iedziļināties tālo eiropiešu lietās un vēl jo vairāk tērēt tām dārgos līdzekļus. Un lai visu valstu politiķi cita starpā tiecas pēc saviem, vienīgi pragmatiskiem mērķiem, propaganda ir panākusi vēlamo efektu: tautu draudzības un brālības atmosfēra, kas cīnās par kopīgu lietu, veidojas.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
Viena no grafiskākajām ilustrācijām, kā mainījies parasto amerikāņu viedoklis par tālu un nesaprotamu valsti ir stāsts, ko savos memuāros stāsta padomju tankkuģis Dmitrijs Loza, kurš karoja uz amerikāņa "Šermanis". Sabiedroto ekipējums, kas tika nosūtīts uz PSRS saskaņā ar Lend-Lease, nāca naftalizētā veidā. Konservēšana bija nepieciešama, lai iekārtas transportēšanas laikā pa jūru nesabojātos. Ārā Šermaņi tika pārlīmēti ar speciālu melnu plēvi, iebāza ieroci koka aizbāžņus un iebēra lielgabala taukus. Sabiedroto tanku atkārtota iznīcināšana bija nopietns un grūts uzdevums.
Dmitrijs Loza atgādināja, ka vienā no pirmajām Šermaņu izpakošanas reizēm notika "incidents". Tīrot lielgabalu ar ramrodu, tankkuģi izstūma no lielgabala saini. Noslēpumainais priekšmets nokrita zemē, un atskanēja plīstoša stikla skaņa. Uzreiz pēc tam pa zemi izplatījās kaut kāds šķidrums. Izrādījās, ka iepakojumā bija paslēpta viskija pudele un saldumi. Vēlāk izrādījās, ka tādas pašas dāvanu pakas ir arī daudzos citos tanku ieročos. Pēc tam padomju tankkuģi pat nāca klajā ar veselu tehnoloģiju, kā rūpīgi noņemt spraudni no galvenā pistoles, lai pārbaudītu, vai starp koka spraudņiem nav arī dāvana.
Tēmas turpinājumā lasiet par kādus tankus UK piegādāja PSRS un kā tie ietekmēja kara gaitu.
Avots: https://novate.ru/blogs/291021/61069/