1. Apbedīšanas tradīcijas
Kopš paleolīta cilvēki ir pilnībā pārliecināti, ka pēc cilvēka zemes ceļa beigām sāksies viņa cita dzīve. Likumsakarīgi, ka par mirušo un viņa stāvokli citā pasaulē rūpējās jau iepriekš. Lai viņš nemirtu badā un nedzīvotu nabadzībā, viņam kapā atstāja ēdienu (sākotnēji tas bija īsts, un tad to aizstāja ar simbolisku), drēbes un, protams, ieročus. Tradīcija turpinājās ilgu laiku. Piemēram, viduslaiku skandināvi, apglabājot savu vadoni, kopā ar viņu uz kuģa salika visu nepieciešamo. Tāpēc viņu jarl varēja turpināt vadīt savu ierasto dzīvesveidu citā pasaulē. Bet atbildīgākie šajā jautājumā bija Senās Ēģiptes iedzīvotāji.
Protams, viņi nerīkojās kā vikingi. Tas ir, bērēs viņi nenogalināja ne mirušā sievu, ne viņa vergus. Viņiem bija nedaudz atšķirīga ideja. Faraons ušabti pavadībā devās uz mirušo valstību. Šīm figūriņām bija jāatdzīvojas un jākļūst par sava kunga kalpiem. Piemēram, Seti I (faraona) kapā tika atrasti līdz septiņsimt statuešu. To ražošanā amatnieki īpašu uzmanību pievērsa detaļām. Katrai no figūrām bija savs uzraksts, kurā bija ietverti "kalpa" pienākumi pēc viņa atdzīvošanās.
Kopā ar faraonu kapā tika ievietoti dažādi vērtīgi priekšmeti. Katrā šādā apbedījumā noteikti bija rotaslietas un zelta priekšmeti. Dabiski, ka gandrīz vienmēr šādi apbedījumi kļuva par laipnu laupījumu kapu laupītājiem. Ļoti reti arheologi ir atraduši neviena neskartu senu apbedījumu vietu.
2. Tutanhamona kaps
Sensācija par Tutanhamona apbedīšanu parādījās visos pasaules laikrakstos 1922. gadā. Faraons piederēja XVIII dinastijai un bija Ēģiptes valdnieks četrpadsmitajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Kapā bija daudz priekšmetu un lietu, tostarp unikālas rotaslietas.
Tieši šeit tika atrasti 2 dunči: zelts un dzelzs. Neskatoties uz to, ka tajā laikā neviens nenodarbojās ar dzelzs ieguvi, šī produkta klātbūtne nebija pārsteidzoša. Cilvēki izmantoja tīras nejaušības dēļ atklātus tīrradņus vai dzelzi, kas nokritusi no debesīm – meteorītu. Starp citu, bija pat atsevišķs hieroglifs, kas apzīmēja metālu, ko satur dzelzs meteorīti.
Tieši no šī metāla tika izgatavots faraona duncis. Bet tapa arī citi priekšmeti. Piemēram, Šumeru pilsētvalstī Urā atrasts nazis. Tas ir datēts ar XXXI gadsimtu pirms mūsu ēras. 1911. gadā pie Kairas tika atrastas dzelzs krelles, kuras zinātnieki attiecināja uz 20. gs. Vēlāk arī tapa šādi izstrādājumi. Vācu arheologi 1938. gadā Tibetā tika atklāta vīrieša statuja, kas svēra 10,6 kilogramus. Tas tika izgatavots no meteorīta dzelzs 11. gadsimtā. Un radžai no tā paša materiāla 17. gadsimtā tapa vesels ieroču komplekts, kurā ietilpa: 2 zobeni, šķēpa uzgalis un duncis.
Tad jau bija savs metāls, bet cilvēki turpināja izmantot debesu dāvanas. Iemesls šajā gadījumā ir acīmredzams. Tutanhamona kapā atrasto dzelzs dunci neskāra korozija, un tas notika pēc tam, kad viņš tur bija nogulējis 3000 gadu. Visi citi priekšmeti, kas izgatavoti no meteoriskā dzelzs, ir tikpat labi saglabājušies neatkarīgi no vecuma.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
3. Pētījuma rezultāti
Milānas Tehniskās universitātes pētnieku komanda 2016. gadā atveda uz Kairu, uz muzeju, kurā atrodas šis slavenais duncis, īpašu ierīci, ko sauc par rentgena fluorescences spektrometru. Tieši viņš ļāva noteikt debesu metāla sastāvu. Papildus dzelzs tas satur vienpadsmit procentus niķeļa un sēra, fosfora, kobalta un oglekļa piedevas.
Pateicoties visu šo elementu attiecībai, meteorīts tika identificēts. Netālu no Khargas (oāzes) 2000. gadā tika atklāts meteorīta gabals, kas nokrita uz Zemes pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tā sastāvs ir līdzīgs tam, no kura izgatavots faraona duncis.
Tēmas turpinājumā lasi ko Uz arheoloģisko senlietu virsmas atklāti 10 negaidīti un dīvaini artefakti.
Avots: https://novate.ru/blogs/150921/60554/
TAS IR INTERESANTI:
1. Milzīgs rezervuārs zem Sahāras smiltīm: kāpēc afrikāņi neizmanto dabas dāvanu
2. Makarova pistole: kāpēc mūsdienu modeļiem ir melns rokturis, ja PSRS laikā tas bija brūns
3. Kāpēc revolucionārie jūrnieki ietinās patronu jostās
