Piens "franču iepakojumā" Padomju Savienībā tika pārdots vairākus gadu desmitus no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz 80. gadu vidum. Piena piramīdas izskatījās atklāti dīvaini un radīja divdomīgu iespaidu. Tajā pašā laikā slavenās tetrapakas daudziem tautiešiem ir kļuvušas par vienu no spilgtākajiem laikmeta simboliem. Tad kāpēc piens tika ieliets šādā iepakojumā?
Pēdējā laikā ap piena tetrapakām klīst daudzi mīti, no kuriem daudzi sakņojas 20. gadsimta vidus un otrās puses Eiropas reklāmās. Neskatoties uz iesauku "franču iepakojums", piena piramīdas tika izgudrotas Zviedrijā 1951. gadā. Saskaņā ar vienu versiju par iepakojuma radītāju kļuva laborants Ēriks Valenbergs. Saskaņā ar citu versiju par radītāju kļuva pats Tetra Pak dibinātājs Rubens Rausings. Pēc trešās versijas – uzņēmuma dizainers Ēriks Toruds.
Tetrapaku ražošana sākās 1952. gadā, bet līdz 60. gadiem iepakojuma popularitāte bija izbalējusi. Pirmkārt, starp pašiem piena produktu ražotājiem. Galvenā tetrapaku problēma bija nespēja tās transportēt taisnstūrveida konteineros. Piena piramīdām ir nepieciešami speciāli metāla režģu konteineri.
1959. gadā tehnoloģija nonāca Padomju Savienībā. Tīklā bieži var atrast atsauces uz to, ka PSRS nopirka ražošanas līniju. Lai gan to nevar noliegt, dokumentāri pierādījumi vēl nav sniegti. Un tāpēc ar tādiem pašiem panākumiem var apgalvot, ka PSRS viņi paši izgatavoja tetrapakas, izpētot ideju no zviedriem.
Savienībā piramīdas iepakojumus ražoja 0,5 litru tilpumā kefīram un pienam, 0,25 litriem pienam, krējumam un bolaktam, 0,1 litram krējumam (tikai pirms Olimpiskajām spēlēm-80). Atkarībā no produkta veida un piena pasterizācijas pakāpes tika izgatavoti dažādi iepakojumi. Piramīdas tika izmantotas pirms parasto piena maisiņu parādīšanās. Kāpēc tās vispār bija vajadzīgas? Patiesībā atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
20. gadsimta otrās puses sākumā PSRS bija divi piena produktu pildīšanas veidi: produkts pudelēs pildīšanai skārdenē un produkts stikla pudelē. Pirmajā gadījumā piens bija ļoti lēts, taču bija neērti to uzglabāt, turklāt tas ātri sabojājās. Otrajā gadījumā piens bija jūtami dārgāks stikla pudeles dēļ. Savācot un nododot pudeles speciālos savākšanas punktos, bija iespējams gandrīz pilnībā atgūt konteinera izmaksas. Tomēr šim nolūkam bija nepieciešams “apgrūtināt”: savākt konteinerus un mazgāt tos. Šim nolūkam pat tika izgatavotas īpašas otas. Šajā kontekstā tetra iepakojumi kļuva par kompromisa risinājumu: to savākšana maksā ne tik daudz, cik pudeles un nebija nepieciešams tos nodot, kamēr piens papīrā (kartonā) tika uzglabāts gandrīz tikpat ilgi kā iekšā stikls.
Tēmas turpinājumā lasiet par kāpēc šokolāde kļūst pelēkavai tas ir kaitīgs un kā izvēlēties kvalitatīvu preci.
Avots: https://novate.ru/blogs/040921/60411/
TAS IR INTERESANTI:
1. 7 interjera priekšmeti, kurus pienācis laiks iemest atkritumu maisā un aizvest uz poligonu
2. No kāda koka guļbūve kalpos vairāk nekā 300 gadus pat bez īpašas apstrādes?
3. Kāpēc revolucionārie jūrnieki ietinās patronu jostās