Kāpēc starp Eiropu un Āfriku neuzbūvēs tiltu, lai gan attālums starp tiem ir tikai 14 km

  • Jan 13, 2022
click fraud protection
Mūsu pasaulē ir daudz uzdevumu, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet vienkārši un ātri atrisināmi, it īpaši, ja paskatās uz grafisku attēlu, piemēram, to pašu zīmējumu. Bet joprojām ir slēpti momenti, tā sauktās slazdas, kas sarežģī situāciju un neļauj īstenot konkrētu uzdevumu. Tas attiecas arī uz diviem kontinentiem — Eiropu un Āfriku, kuru attālums ir tikai četrpadsmit kilometri. Taču nevienam vēl nav izdevies tos savienot ar tiltu, un diez vai tas izdosies. Tam ir iemesli.
Mūsu pasaulē ir daudz uzdevumu, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet vienkārši un ātri atrisināmi, it īpaši, ja paskatās uz grafisku attēlu, piemēram, to pašu zīmējumu. Bet joprojām ir slēpti momenti, tā sauktās slazdas, kas sarežģī situāciju un neļauj īstenot konkrētu uzdevumu. Tas attiecas arī uz diviem kontinentiem — Eiropu un Āfriku, kuru attālums ir tikai četrpadsmit kilometri. Taču nevienam vēl nav izdevies tos savienot ar tiltu, un diez vai tas izdosies. Tam ir iemesli.
Mūsu pasaulē ir daudz uzdevumu, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet vienkārši un ātri atrisināmi, it īpaši, ja paskatās uz grafisku attēlu, piemēram, to pašu zīmējumu. Bet joprojām ir slēpti momenti, tā sauktās slazdas, kas sarežģī situāciju un neļauj īstenot konkrētu uzdevumu. Tas attiecas arī uz diviem kontinentiem — Eiropu un Āfriku, kuru attālums ir tikai četrpadsmit kilometri. Taču nevienam vēl nav izdevies tos savienot ar tiltu, un diez vai tas izdosies. Tam ir iemesli.

1. Sadalīti kontinenti

To, ka kontinenti ik pa laikam mainās, zina pilnīgi visi Foto: memotest.ru
To, ka kontinenti ik pa laikam mainās, zina pilnīgi visi / Foto: memotest.ru
instagram viewer
To, ka kontinenti ik pa laikam mainās, zina pilnīgi visi / Foto: memotest.ru

To, ka kontinenti ik pa laikam mainās, zina pilnīgi visi. Vienā gadījumā tās var sagrupēt kopā, veidojot milzīgu kontinentu, otrā – sadalīt atsevišķās daļās. Šajā sakarā planētas teritorija ārēji mainās, lielas zemes platības tiek sadalītas vairākās mazākās. Šajā gadījumā visa atbildība gulstas uz dabu, Visumu. Cilvēka rīcība šajā situācijā nespēlē īpašu lomu, un tā patiešām nevar novest pie šāda rezultāta.

Tuneļa būvniecība zem Lamanša prasīja milzīgas pūles un finanses, tika pieliktas milzīgas pūles / Foto: vgudok.com
Tuneļa būvniecība zem Lamanša prasīja milzīgas pūles un finanses, tika pieliktas milzīgas pūles / Foto: vgudok.com

Kopumā cilvēkiem ir svarīgi sakārtot savu dzīvi, padarīt to ērtāku, un šīs pārmaiņas var būt vērienīgas un diezgan veiksmīgas. Kā piemērs ir piemērots Lamanšs ar Eirotuneli, kura izveide prasīja milzīgus pūliņus un finanses, tika pieliktas milzīgas pūles. Taču gaidītais rezultāts beidzot tika iegūts.

Pēc vēlēšanās un ar atbilstošām darbībām ir iespējams ierīkot šoseju starp jebkurām vietām, kas ir atdalītas viena no otras / Foto: divo-ra.blogspot.com
Pēc vēlēšanās un ar atbilstošām darbībām ir iespējams ierīkot šoseju starp jebkurām vietām, kas ir atdalītas viena no otras / Foto: divo-ra.blogspot.com

Izrādās, ka ar vēlmi un atbilstošu rīcību ir iespējams ierīkot šoseju starp jebkurām vietām, kas ir atdalītas viena no otras. Bet realitāte saka ko citu. Neskatoties uz abu kontinentu – Āfrikas un Eiropas – tuvumu, tos nebija iespējams savienot pa šoseju, jo principā trūka iespēju.

2. Kāds ir iemesls, kāpēc nav iespējams savienot kontinentus

Ja viņi spēja uzbūvēt Krimas tiltu pāri Kerčas šaurumam 18 km garumā, tad kāpēc gan nesavienot Āfriku un Eiropu tikai ar 14 km attālumu / Foto: funart.pro
Ja viņi spēja uzbūvēt Krimas tiltu pāri Kerčas šaurumam 18 km garumā, tad kāpēc gan nesavienot Āfriku un Eiropu tikai ar 14 km attālumu / Foto: funart.pro

Vidusmēra cilvēkam bilde ir nesaprotama. Galu galā kontinentus šķir tikai četrpadsmit kilometri, kas nav tik daudz, it īpaši ņemot vērā, ka ne tik sen tika uzcelts Krimas tilts, un tā garums ir astoņpadsmit kilometri. Izrādās, ka kontinentu gadījumā tilta būvniecība no praktiskā viedokļa nav iespējama. Fakts ir tāds, ka Gibraltāra šaurums ir dziļākais no visiem, kas pastāv uz mūsu planētas. Kopumā tilta balstu uzstādīšanai ar resursiem nepietiks, pat ja projektā iesaistīsies visa cilvēce.

Kerčas šauruma dziļums ir astoņpadsmit metri un tur tika uzcelts Krimas tilts / Foto: pereyaslavskayarada.com
Kerčas šauruma dziļums ir astoņpadsmit metri un tur tika uzcelts Krimas tilts / Foto: pereyaslavskayarada.com

Kerčas šauruma dziļums ir astoņpadsmit metri, un tur tika uzcelts Krimas tilts. Lamanšs ir dziļāks - 174 m, saistībā ar kuru tika izrakts tunelis. Uzbūvēt tiltu šādos apstākļos ir neticami grūti. Gibraltāram ir daudz lielāks dziļums - no 800 līdz 900 metriem, un dziļākajā vietā tas ir 1181 m. Bet tie nav visi šķēršļi. Straume šeit ir pārāk spēcīga – līdz simts desmit triljoniem kubikmetru gadā. Tie ir aptuveni trīs Baikāla ezeri, kas apvienoti vienā.

>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<

Straume Gibraltāra šaurumā ir pretēja: augšdaļā ūdens virziens austrumu, lejasdaļā - rietumi / Foto: ua.news

Straume šaurumā ir pretēja. Augšdaļā ūdens virziens ir austrumu, apakšējā daļā - rietumu. Ņemot vērā visus šos datus, ir bail pat iedomāties, kādiem tilta balstiem vajadzētu būt šajā vietā. Praksē tos uzbūvēt nav iespējams.

Ne mazāk interesanti un noderīgi zināt
Kāpēc vēl nav uzbūvēts neviens tilts pāri Amazonei?
Avots:
https://novate.ru/blogs/020921/60382/

TAS IR INTERESANTI:

1. 7 interjera priekšmeti, kurus pienācis laiks iemest atkritumu maisā un aizvest uz poligonu

2. Makarova pistole: kāpēc mūsdienu modeļiem ir melns rokturis, ja PSRS laikā tas bija brūns

3. Kāpēc revolucionārie jūrnieki ietinās patronu jostās