Attīstoties progresam divdesmitajā gadsimtā, dzīvnieku un augu pasaules pārstāvji sāka masveidā migrēt no vienas teritorijas uz otru. Un, ja daži no viņiem bez tiešiem cilvēku nodomiem šķērsoja okeānu un apmetās pavisam citā pasaules valstī, tad dažas sugas ar nolūku pārcēlās uz tiem pašiem rezervuāriem. Ar vislabākajiem nodomiem Barenca jūrā tika apmesti jauni iedzīvotāji.
1. Rozā lasis
Šis lašu dzimtas pārstāvis dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļā netālu no krasta. Aukstais arktiskais ūdens ir tā dabiskā dzīvotne. Rozā lasis dzīvo Japānas jūrā un Beringa jūrā, pie Amerikas un Kanādas austrumu krastiem.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Padomju Savienības zinātnieki nolēma šo zivi izmitināt arī Barenca jūrā. Turklāt apstākļi dzīvei šeit viņai ir diezgan piemēroti. Rozā laši tika ielaisti jūrā divus gadu desmitus, un rezultāts bija pozitīvs. Tā aklimatizācija Barenca jūrā, kā arī Baltajā jūrā bija veiksmīga. Lai nārstotu, tas ieplūst Norvēģijas un Kolas pussalas upēs.
Kāpēc Krievijā viņi ir apmierināti, bet Norvēģijā ne?
Rozā laši tiek nozvejoti un pēc tam nosūtīti pārdošanai, un krievi ir diezgan apmierināti ar šo lietu stāvokli. Norvēģiem nav tik laba attieksme pret viņu. Fakts ir tāds, ka sārtais lasis izspiež vietējo lašu, Atlantijas un arī pašmāju zivis, bet nav, kas to kādam pārdotu, jo ir pārāk daudz jaunpienācēju. Tāpēc rozā lasis tiek nozvejots un pēc tam nosūtīts utilizācijai, taču tas neko daudz nepalīdz.
2. Kamčatkas krabis
Tika arī nolemts šo Klusā okeāna iedzīvotāju apmetināt Barenca jūrā. Un šeit neiztika bez padomju zinātnieku gaišajiem prātiem. Pirmo reizi karaļa krabja pārvietošanas operācija tika veikta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, taču tā cieta fiasko. Krabjus pārvadājām ar vilcienu. Viņi vienkārši nevarēja izturēt tik ilgu ceļojumu. Otrais mēģinājums iekrita pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, taču arī tas neizdevās. Tomēr zinātnieki nepadevās un rezultātā panāca to, ko gribēja.
Vēl pēc divām desmitgadēm (divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados) viņi nolēma organizēt ceļojumu uz krabjiem pa gaisu. Viņi tika nosūtīti uz galamērķi ar lidmašīnu. Un tagad viņi atrodas Barenca jūrā, kas viņiem uzreiz iepatikās, par ko liecina to masīvā un straujā vairošanās. Divtūkstošdaļas sākumā to skaits bija 100 miljoni vienību. Apmetot Kamčatkas krabi, nejauši tika apdzīvots sniega krabis Opilio, kas arī iesakņojās jaunā vietā. Pēdējais sver līdz 1,5 kg, bet Kamčatkas - līdz desmit kilogramiem.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
Un kā ar Norvēģiju
Norvēģi pret imigrantu reaģēja nedraudzīgi. Šeit viņi krabi sauca par "sarkano draudu" un prognozēja ekokatastrofu. Sekas var būt patiešām nelabvēlīgas, jo krabis barojas ar zivju ikriem, mīkstmiešiem un jūras ežiem.
Pašā sākumā Norvēģijā tas tika masveidā nozvejots un pēc tam pārdots gandrīz visās pasaules valstīs. Lai kāda būtu attieksme pret viņu, norvēģi guva iespaidīgus ienākumus no krabja pārdošanas. Laika gaitā loms te kļuva ierobežots, jo baidījās, ka krabis pazudīs un līdz ar to arī ienākumu avots. Amatieru līmenī krabju makšķerēšana nekad nav bijusi aizliegta.
Kas attiecas uz amatieru makšķerēšanu Krievijā, šeit tā bija atļauta ar licenci Murmanskas apgabalā no 2021. gada. Vienai personai dienā ir atļauts noķert vienu krabi. Rūpnieciskos nolūkos to nozvejo no vasaras beigām līdz ziemas sākumam (decembrim), bet tikai tēviņi. Makšķerēšana piekrastes divpadsmit jūdžu zonā ir aizliegta. Protams, krabis ietekmēja ekosistēmu. Bet nopietni pētījumi šajā jomā nav veikti.
Turpinot lasīt tēmu, kā ārzemju slimnīcās tiek baroti pacienti.
Avots: https://novate.ru/blogs/300821/60347/
TAS IR INTERESANTI:
1. 7 sadzīves priekšmetus, ko ielikt atkritumu maisā un nogādāt poligonā
2. Makarova pistole: kāpēc mūsdienu modeļiem ir melns rokturis, ja PSRS tas bija brūns
3. Kāpēc revolucionārie jūrnieki ietinās patronu jostās