Zelta orda ir viena no lielākajām viduslaiku valstīm, kas pastāvēja vairākus gadsimtus. Bet kādā brīdī tas vienkārši pazuda gandrīz bez pēdām. Tikai daži khana burti un putekļi uz ceļiem, kas šķērsoja ordu no rietumiem uz austrumiem, liecina par bijušo varu. Nav ne arhīvu, ne hroniku, ne kādu materiālu vērtību. Trūkst pat leģendu un stāstu. Kas varēja notikt?
1. Ir viena valsts, bet divas kultūras
Zelta ordā kultūra patiešām nebija neatņemama parādība. Viņa it kā tika sadalīta divās daļās. Vienu no tiem veidoja kipčaki un mongoļi un attiecīgi nomadu tradīcijas, kurās nav vietas vēsturiskām grāmatām un bibliotēkām. Viņiem arī nebija pilsētu kā tādu. Nomadi kādu laiku ievietoja jurtas savās nometnēs un tad devās tālāk. Dabiski, ka viņi vienkārši nevarēja atstāt aiz sevis nekādus pieminekļus un citus objektus. Lai gan pēc 1312. g Uzbeku hans pieņēma islāmu, notika dažas izmaiņas mongoļu muižniecības apziņā. Neskatoties uz to, viņi līdz savas pastāvēšanas beigām palika praktiski tādi paši nomadi.
Otrs kultūras virziens veidojās neskaitāmu kauju un kauju gaitā iekaroto "svešu", citu valstu imigrantu ietekmē. Tie bija ierēdņi un amatnieki, veterinārārsti, farmaceiti un ārsti, tirgotāji, kas šķērsoja preces. Visi šie cilvēki piepildīja Ordas pilsētas.
2. Un tagad par pilsētām
Štatā to bija diezgan daudz. Speciālisti uzskata, ka kopumā tādi bijuši ap 150. Sākot no Irtišas un beidzot ar Donavu, tie atradās pie tirdzniecības ceļiem. Viņi uzplauka četrpadsmitā gadsimta pirmajos piecdesmit gados. To vidū bija arī milzīgas bagātas apmetnes, kas ceļotājus pārsteidza ar savu krāšņumu. Un tieši šeit bija jārodas valsts kultūrai, kas principā arī notika.
3. Četrpadsmitais gadsimts: pandēmija
Melnā nāve bija pirmais nopietnais trieciens šīm pārsteidzošajām pilsētām. Tā saucās mēris. Bīstama slimība Zelta ordā tika nogādāta pa tirdzniecības ceļiem laika posmā no 1340. līdz 1350 no austrumiem. Sekas bija šausmīgas. Nāve praktiski sekoja tai uz papēžiem un paņēma sev līdzi daudzus cilvēkus. Strauji iztukšojās tikai staltās pilsētas, kas bija stāvējušas uz kājām. Par to attīstību vairs pat nebija runas.
Jau līdz 1346. gadam slimība noveda pie tā, ka štata galvaspilsēta Saray al-Jedid, kā arī tuvējās apmetnes bija gandrīz tukšas. 1497. gada annālēs par šo notikumu ir attiecīgs ieraksts, kurā teikts, ka Ordā sācies masveida mēris, un bojāgājušo skaits bijis tik liels, ka nebija neviena, kas viņus apglabātu.
4. Khan Tokhtamysh un viņa nepareizā politika
Tokhtamišs, princis, kļuva par ordas hanu 1380. gadā. Bet bez kariem viņam nebija citu mērķu, tāpēc par bijušās valsts atjaunošanu, pandēmijas gados zaudēto pozīciju iedibināšanu pasaules tirdzniecības jomā nevajagot runāt. Jaunais hans sapņoja kļūt par otro Čingishhanu un tāpēc iesaistījās karā ar Tamerlanu. Konflikts ievilkās ilgu laiku. 1436. gadā Tokhtamysh armija devās karagājienā uz Buhāru un Samarkandu. Uzbrukumu Timurs atvairīja, turklāt atriebās tatāriem, pilnībā izpostot ordas pilsētu Horezmu. Bet arī tas neapturēja Tokhtamiš. Vēl 5 gadus viņš uzbruka Tamerlanam, kura pacietība nav neierobežota.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
1435. gadā milzīgā Tamerlāna armija vienmuļi sāka dzēst no zemes šīs kādreiz lielās valsts centrus. No pilsētām palika tikai drupas, un iekarotājs paņēma līdzi visas materiālās vērtības. Ar pilsētu sagrābšanu problēmu nebija, jo nebija pat primitīvu aizsardzības struktūru un sienu. Izrādās, ka Zelta ordas izzušanai bija divi nopietni iemesli – pandēmija un karš. Katram no tiem ir unikāls iznīcinošais spēks.
Tikpat interesanti un noderīgi būs to uzzināt kā mongoļiem senatnē izdevās izveidot impēriju, ja mūsdienu Mongolija ir maza valsts.
Avots: https://novate.ru/blogs/170821/60204/
TAS IR INTERESANTI:
1. Kāpēc krievu tanki joprojām darbojas ar 90 gadus veciem dzinējiem
2. Makarova pistole: kāpēc mūsdienu modeļiem ir melns rokturis, ja PSRS tas bija brūns
3. Kā milzīgam kuģim izdodas noturēties pie salīdzinoši maza enkura straumē