Gan vāciešiem, gan padomju karavīriem Otrā pasaules kara laikā bija savas metodes, kā rīkoties ar pārāku smago tehniku. Mēs runājam par tankiem ar nopietnām bruņām un ieročiem. 1941. gadā g. vācu tankkuģiem KV-1 bija neievainojams, un mūsējiem 1943.g - "Tīģeri". Dmitrijs Loza, tā laika dūzis un grāmatas "Tankers uz "ārzemju auto" autors, vēlāk runāja par metodēm, kā tikt galā ar pēdējo. Padomju "šermaņi" kaujā ".
No memuāriem par D. Vīnogulāji
Kamēr 233. padomju tanku brigāde, kurā dienēja Loza, sasniedza PSRS un Rumānijas robežu, tai trūka ekipējuma. Taču vajadzēja izpildīt uzdevumu – aizstāvēt teritoriju, kas atrodas pa labi no ceļa, kas ved uz pilsētu. Iasi.
Ienaidnieka kājnieku bataljons ieņēma pozīciju augstumā, kas bija tā priekšrocība. Pirmo dienas daļu saule apžilbināja vāciešus, otro – krievus. Gan tie, gan citi priekšējās pozīcijās lika smago tehniku - tankus izrakuši tā, ka bija redzamas tikai torņu galotnes.
Kalna nogāzē no rietumiem atradās "Tīģera" apšaudes pozīcija, kas ļāva tanka apkalpei aplūkot plašo teritoriju. Un, ja pievieno šo augstas kvalitātes novērošanas un tēmēšanas optiku ar jaudīgu 88 mm lielgabalu, tad vāciešiem bija visas iespējas trāpīt jebkuram mērķim, kas parādījās. Tiklīdz saule pagriezās un neapžilbināja ienaidnieku, viss, kas tikai parādījās viņu redzes laukā, tika nekavējoties nošauts. Šrapneļu munīciju ienaidnieks izmantoja bez nožēlas. Padomju tanku apkalpes šo tanku nosauca par "Mad Hans" acīmredzamu iemeslu dēļ.
Mūsējie nevarēja atbildēt ar līdzīgām darbībām, jo vāciešiem bija nepārprotamas ģeogrāfiskas priekšrocības. Tiklīdz A. Romaškins, seržants un precīzākais tanku brigādes ložmetējs, saņēma komandas atļauju sākt medības, karavīri sāka nepārtraukti uzraudzīt Tīģera apkalpi.
>>>>Idejas dzīvei | NOVATE.RU<<<<
Seržants izvēlējās sev novērošanas posteni, no kura labi bija redzams vācu tanka tornis. Divas dienas bija jāgaida brīdis, kad vācieši lielgabalu nedaudz pagrieza uz sāniem, šāvienam aizstājot stobra malas. Viņš īsto brīdi sagaidīja tikai trešajā dienā. No otrā šāviena trāpīja tanka stobrā. Apmēram puse no tā lidoja uz sāniem. Tiklīdz kļuva tumšs, Tīģeris atstāja savu pozīciju. Vācu tanku kalnā vairs nebija.
Tikpat interesanti un noderīgi būs to uzzināt kāpēc 2. pasaules kara laikā padomju tankiem nebija uzpurņa bremžu.
Avots: https://novate.ru/blogs/050821/60058/
TAS IR INTERESANTI:
1. "Sturmtiger": kā praksē izrādījās briesmīgais Vērmahtas pilsētu iznīcinātājs
2. Makarova pistole: kāpēc mūsdienu modeļiem ir melns rokturis, ja PSRS tas bija brūns
3. Kā milzīgam kuģim izdodas noturēties pie salīdzinoši maza enkura straumē