Eiropas Zaļā kursa ietvaros ES ir pieņēmusi klimata paketi, ko viņi sauc "Der 55". Tajā Eiropas mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas par 55% un līdz 2050. gadam panākt pilnīgu klimata neitralitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, ES plāno samazināt CO2 emisijas jaunās automašīnās par 55% līdz 2030. gadam un 100% līdz 2035. gadam, kas nozīmē, ka neviena jauna automašīna neizdala kaitīgu vielu vielas.
ES mēroga mērķis līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55% ir balstīts uz 1990. gada līmeni, un par 55% autobūves emisiju samazinājums līdz 2030. gadam ir balstīts uz 2021. gada līmeni gadā. Mērķis tiek aprēķināts, pamatojoties uz jaunu transportlīdzekļu pārdošanu, nevis uz esošajiem transportlīdzekļiem.
2020. gadā ES vidējā jauno automobiļu emisija bija 107,8 g CO2 / km, un, visticamāk, tā samazināsies 2021. gadā gadā, kas nozīmē, ka jaunām automašīnām 2030. gadā būs jāizdala vidēji 40+ grami CO2 uz kilometrs.
Tomēr līdz 2035. gadam tas būs pretrunīgs jautājums, jo visām jaunajām automašīnām vajadzētu būt bez emisijām.
ES arī pilnvaro dalībvalstis paplašināt uzlādes jaudu, pieaugot bezemisiju transportlīdzekļu pārdošanai. Ja EV pārdošana pieaugs par 100%, tad arī uzlādes staciju skaitam vajadzētu dubultoties. Uz lielām automaģistrālēm uzlādes vietas jāuzstāda vismaz ik pēc 60 km, bet ūdeņraža uzpildes stacijas - ik pēc 150 km.
Pakete ietver arī citas reformas daudzās nozarēs. Tas pazemina ES Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) oglekļa ierobežojumus, regulē gaisa un jūras transportu, maina mežu apsaimniekošanas praksi, mērķē uz 40% elektroenerģija no atjaunojamiem energoresursiem līdz 2030. gadam, liek atjaunot sabiedriskās ēkas un pievieno robežlieluma oglekļa tarifu, lai ES emisijas ne tikai pārslogotu citas valstis.
Šis ir vērienīgs un plašs plāns, kas aptver visus galvenos antropogēno emisiju avotus un ir stingrāki mērķi, nekā ES jebkad ir noteikusi. Iepriekšējie ES tiesību akti paredzēja līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Bet ES pamazām signalizē par vēlmi palielināt šo skaitli, un šodien oficiālais paziņojums par jauno klimata plānu apstiprina jauno mērķi - 55%.
Kopš 1990. gada emisijas ES jau ir samazinājušās par 24%, kas nozīmē, ka, lai sasniegtu šo jauno mērķi, tās jāsamazina vēl par ~ 40% no pašreizējā līmeņa.
Tomēr praktiski visi ES emisiju samazinājumi ir sasniegti ar tīrāku elektroenerģijas ražošanu un energoietilpīgu nozaru regulējumu. Transports nav sasniedzis līdzīgu emisiju samazinājumu kopš 1990. gada. Patiesībā transports ir vienīgā nozare, kurā emisijas ir palielinājušās kopš 1990. gada un tagad veido vairāk nekā ceturto daļu no kopējām ES emisijām.
Vislielākais emisiju pieaugums notika aviācijā, sekoja jūras transports, kam sekoja autotransports. Dzelzceļa transporta radītās emisijas ir samazinājušās. Aviācijas emisijas ir strauji pieaugušas, jo eiropieši arvien vairāk paļaujas uz lētiem lidojumiem, lai ceļotu pa kontinentu, nevis uz efektīvākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu.
Taču autotransports joprojām ir emisiju karalis: 72% no ES transporta emisijām rodas autotransportam, un 60% no autotransporta radītajām emisijām veido pasažieri automašīnas.
Vairākas ES valstis jau ir ierosinājušas pārtraukt iekšdedzes transportlīdzekļu pārdošanu pirms 2035. Daži mērķē uz 2030. gadu, bet daži - vēl agrāk. Norvēģija ir apsteigusi pārējās ar 2025. gada mērķi, ko ir viegli sasniegt, ņemot vērā, ka automobiļi, kas izdala CO2, jau veido <10% no kopējā jauno automašīnu pārdošanas apjoma. Un Apvienotā Karaliste, kas iepriekš bija ES dalībvalsts, ir divreiz mainījusi savu mērķi-no 2040. līdz 2035. gadam uz 2030. gadu.
Ko Tu domā par šo? Kādas ir Krievijas perspektīvas ar savu naftu? Vai Krievijā vai EAEU valstīs būs līdzīga programma? Ierakstiet savu viedokli komentāros un abonējiet kanālu, lai neatpaliktu no dažādiem tehnoloģiju jaunumiem.