Vai jūs kādreiz pievērsiet uzmanību faktam, ka laikmeta lidmašīnas Pirmajā pasaules karā šaujamieroči ļoti bieži atrodas tieši aiz galvenā rotora, lai mēģinot izšaut, lodes garantētu, ka tās lidos caur darba propelleru? Ja nē, tad ir pienācis laiks rakņāties pa vecām fotogrāfijām. Tomēr daudziem cilvēkiem jau galvā bija jābūt jautājumam par to, kā parasti ir iespējams šaut caur darba skrūvi, lai to nesabojātu.
Ļoti bieži mehāniskās lidmašīnas izšāva tieši caur dzenskrūvi. Lodes ātrums bija tāds, ka ievērojama daļa munīcijas joprojām lidoja. Tomēr šaušana šādā veidā bija saistīta ar agru propellera sabrukšanu vai pat kritisku tā bojājumu tieši kaujas situācijā. Vēl 1913. gadā franču inženieri domāja par īpašas ierīces - ugunsdzēsības sinhronizatora - izveidošanu, kas samazinātu lodes, kas tieši skar dzenskrūvi. Tomēr tad nepilnības dēļ tehnoloģija netika sērijveidā.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma situācija mainījās. 1915. gadā franču pilots un inženieris Adriens Žoržs Jevgeņijs Rolands Garros tika mobilizēts uz priekšu. Pēc gaisa kauju sērijas Rolands Garros izstrādāja un uzbūvēja īpašu ierīci - "ložu griezēju", kas tika izgatavots metāla prizmas formā.
"Griezēji" tika piestiprināti pie dzenskrūves lāpstiņām un izraisīja ložu rikošetu, kas trāpīja uz dzenskrūves. Lai gan tikai 7% metienu trāpīja propelleru, lai izveidotu Rolanda ierīci, ar to pietika, lai vienā cīņā saņemtu kritiskus zaudējumus. Franču dizainera adaptācija ļāva ievērojami samazināt propellera nodilumu un ļāva lidmašīnās izmantot ložmetējus. Tomēr tehnoloģijai bija trūkumi: bija jāsamazina lidmašīnu ložmetēju uguns ātrums, kā arī dzinēja jauda.
Nākamo svarīgo soli sinhronizatoru izstrādē spēra holandiešu dizainers Antons Fokers, kurš strādāja Vācijas armijā. Tas bija viņš, kurš izveidoja pirmo pilntiesīgo sinhronizatoru. Ierīce izrādījās tik veiksmīga, ka piloti to nosauca par drūmo segvārdu "Fokker's post".
LASI ARĪ: Kādas sarkanās un melnās lentes Vērmahta karavīri valkāja uz jakas?
Mehāniskais sinhronizators darbībā:
Sinhronizatora būtība ir tāda, ka tas savieno ložmetēja sprūdu ar lidmašīnas vilci. Šāviena brīdī propellera rotācija nedaudz palēninās, kas ļauj lodēm iziet cauri dzenskrūvei, nesabojājot pēdējo. Sākumā sistēma bija mehāniska un neļāva sasniegt augstu ugunsgrēku. Tomēr jau līdz Otrajam pasaules karam dizaineri izveidos elektroniskos sinhronizatorus, kas radikāli palielinās uguns ātrumu caur propelleru, nezaudējot lidmašīnas ātrumu.
Tomēr līdz ar reaktīvo lidmašīnu parādīšanos 1950. gados šī tehnoloģija kļūs nevajadzīga.
>>>>Idejas dzīvei NOVATE.RU<<<<
Ja vēlaties uzzināt vēl interesantākas lietas, jums vajadzētu izlasīt kāda dīvaina vācu lidmašīna tika izmantota filmā "Indiana Jones".
Avots: https://novate.ru/blogs/030820/55548/